Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viendienīgs
viendienīgs -ais; s. -a, -ā
viendienīgi apst.
Viendienas.
PiemēriCikls iecerēts kā mēģinājums diferencēt, kas vieglās mūzikas žanrā paliekošs un kas viendienīgs.
  • Cikls iecerēts kā mēģinājums diferencēt, kas vieglās mūzikas žanrā paliekošs un kas viendienīgs.
  • Nešķīsts un viendienīgs pūlis Zaimoja karogus.
  • Kad redzu es šīs viendienīgās rūpes, līdz ceļiem kurās jaunās kājas stieg, es ielienu kā klusu alā krupis, tai alā, kurā zalktis neiemieg.
Avoti: 8. sējums