viengabalīgs
viengabalīgs -ais; s. -a, -ā
viengabalīgi apst.
Viengabalains2.
PiemēriMedeni sastapu bieži. Viņš labprāt vēlējās būt ar mani. Viņa viengabalīgā, titāniskā daba man patika.
- Medeni sastapu bieži. Viņš labprāt vēlējās būt ar mani. Viņa viengabalīgā, titāniskā daba man patika.
- Gan viņa satiekas arī ar kārtīgo un stipro zemnieku Mārtiņu Griķi, kas viņu pievelk ar savu viengabalīgo raksturu, gan ar docentu Vītolu..
Avoti: 8. sējums