vienkājis
vienkājis -ja, v.
vienkāje -es, dsk. ģen. -ju, s.
1.Cilvēks, kam ir viena kāja.
PiemēriIlgu laiku pēc tam Klinta neredzēja nevienu veselu cilvēku un neticēja iespējām, ka no šī kara kāds var atgriezties pilnīgs. Staigāja bezroči, vienkāji, cilvēki bez acīm, ar acīm un bez redzes..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
PiemēriVienkājis invalīds.
Avoti: 8. sējums