vienotība
vienotība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vienots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Baņutas» liriskajā melosā laimīgi ieplūdusi psiholoģiskuma un gleznainības vienotība, ko komponists bija sasniedzis pirmā daiļrades perioda brieduma solodziesmās, piemēram, 1913. gada četrās dziesmās ar Raiņa vārdiem..
- «Baņutas» liriskajā melosā laimīgi ieplūdusi psiholoģiskuma un gleznainības vienotība, ko komponists bija sasniedzis pirmā daiļrades perioda brieduma solodziesmās, piemēram, 1913. gada četrās dziesmās ar Raiņa vārdiem..
- Tas [monologs] apliecina virtuozo runas tehniku, prasmi paust saistītā valodā rakstītā teksta saturu ciešā vienotībā ar vārsmas formu.
2.Vispārināta īpašība → vienots3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPar Latvijas nākotni domājot, mums kā skaitliski mazākai nācijai visvairāk jādomā par tautas vienotību.
- Par Latvijas nākotni domājot, mums kā skaitliski mazākai nācijai visvairāk jādomā par tautas vienotību.
3.Vispārināta īpašība → vienots4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValsts cenu vienotība.
- Valsts cenu vienotība.
- Prasību vienotība.
Avoti: 8. sējums