vienurīt
vienurīt apst.
Vienu rītu, kādu rītu. Vienrīt.
PiemēriVienurīt es pamodos un pats nesapratu, kas istabā savādāk.
- Vienurīt es pamodos un pats nesapratu, kas istabā savādāk.
- Vienurīt tēvs aizslapstījies jau bez gaismas, pirms Klinta vēl nav modusies..
- Vienurīt Žubīte, saulei pretī steigdamās, bija aizgājusi tik tālu no mājas, ka nesadzirdēja vairs vīra saucienus.
Avoti: 8. sējums