Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienzilbīgums
vienzilbīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vienzilbīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVārda vienzilbīgums.
2.Vispārināta īpašība → vienzilbīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriČaku arī sauc par zvērinātu urbānistu. Diez vai tāds vienzilbīgums ir tik absolūts. Blakus apdullinošai pilsētas dunoņai Čakam ir pārsteidzoši smalka dzīvās dabas vissmalkāko, visklusāko vibrāciju izjūta utt.
Avoti: 8. sējums