vienīgais
vienīgais s., -ā
vienīgs s., -a
1.Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriMana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma.
- Mana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma.
- Aizelsušies atsteidzāmies stacijā, kur uzzinājām, ka kopš vakardienas grozīts vilcienu saraksts - tikai mazliet - un mūsu vienīgais vilciens aizgājis tikko pirms divām minūtēm.
- ..[dažu rudeni] dārziņā vienīgie augļi būs tikai skābenie pīlādžu čemi.
Stabili vārdu savienojumi
- Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) idioma — sar. Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
- Vienīgā dzīvā dvēsele idioma — Vienīgais cilvēks.
1.1.lietv. nozīmē: vienīgais, -ā, v. Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriVienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība,.. kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- Vienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība,.. kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- Ja tauta zaudē nacionālo valstiskumu, nacionālo ekonomiku, tad vienīgais, kas spēj saglabāt, izglābt pašu tautu, ir nacionālā kultūra - šo tēzi apstiprina mūsu pagātne.
Avoti: 8. sējums