Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilkmēle
vilkmēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
PiemēriPļavas vilkmēle.
  • Pļavas vilkmēle.
  • Pļavās un krūmājos.. ļoti izplatītas vilkmēles.. ar zilām ziedu galviņām.
  • To bālgano zilgmi dod vilkmēļu audzes. Vairums citu augu šai laikā jau noziedējuši vai sniedz tikai vienu otru panīkušu ziedu. Vilkmēles izvēlējušās garāku augšanas laiku, lai ziedētu sev izdevīgākā reizē.
Avoti: 8. sējums