vilkuvāle
vilkuvāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
vilkvāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Vilkvālīte1.
PiemēriSaule jau pavisam zemu, kalmes un vilkuvāles met dūkstīs garas ēnas, prāts nemaz nenesas tur stampāt iekšā.
- Saule jau pavisam zemu, kalmes un vilkuvāles met dūkstīs garas ēnas, prāts nemaz nenesas tur stampāt iekšā.
- Saliekusies un palaikam pieplakdami aiz vilkuvāļu puduriem, pārkļuvām pāri purvam..
- Bet es stāvu, ar nopūtām apbiris, kā ar vilkvālēm aizaudzis grāvis.
Avoti: 8. sējums