vingrināt
vingrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
PiemēriRugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu.
- Rugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu.
- Viņa.. vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot.
- Mūs tagad vada agrāk nepazīta maņa - tumsā nojaust un sajust to, kas ap mums atrodas un notiek.. Tā ir pēdējās kara ziemas vingrināta un asināta spēja..
- pārn. Pēc kāda mēneša ērglis izveseļojās. Labais spārna gals nokarājās tikai vēl drusku zemāk nekā kreisais. Jo bieži vien viņš vingrināja un cilāja slimo spārnu.
Avoti: 8. sējums