Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vingrojums
vingrojums -a, v.
Kustība, kustību komplekss (fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.).
Piemēri«Uzmanību, uzmanību!» vingrošanas instruktors sauca ruporā. «Ieņemiet izejas stāvokli. Sākam vingrojumu. Viens, divi, trīs, četri...»
  • «Uzmanību, uzmanību!» vingrošanas instruktors sauca ruporā. «Ieņemiet izejas stāvokli. Sākam vingrojumu. Viens, divi, trīs, četri...»
  • Man paveicās vingrojumi uz trapeces..
  • Pēc sasprindzināta garīgā darba vislabāko atpūtu sagādās fiziski vingrojumi..
  • pārn. «Man kājas nosalušas. Es vairs tās nejūtu,» ezis žēlojās. - «Vingro,» zebiekste teica. «Vingrojumi mūsu dienās dara brīnumus.»
Stabili vārdu savienojumiLīdzsvara vingrojumi.
Avoti: 8. sējums