Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsmestrs
virsmestrs -a, v.; vēst.
Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
PiemēriAizrautīgs runātājs izrādījās arī virsmestra sūtnis Volmārs no Bernhauzenas.
Avoti: 8. sējums