Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsmēslojums
virsmēslojums -a, v.
Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
PiemēriViegli šķīstošos slāpekļa minerālmēslus iestrādā pirms sējas vai reizē ar sēklu un dod arī vēlāk augšanas laikā kā virsmēslojumu.
Avoti: 8. sējums