Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virssedze
virssedze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
PiemēriBrigāde pašreiz montē stiegrojumu betona virssedzei, ar ko izlīdzinās jau samontēto posmu virsmu.
Avoti: 8. sējums