Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsvējš
virsvējš -a, v.
Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
PiemēriPēc taktiski veikla manevra J. Ozoliņa jahta nokļuva virsvējā un turpmāk ar katru halzes maiņu savu pārsvaru tikai palielināja, līdz finišā tas jau pārsniedza četras minūtes.
Stabili vārdu savienojumiVirsvēja puse.
Avoti: 8. sējums