vizuļot
vizuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
PiemēriŠovakar nesniga, debesis bija gandrīz melnas, bet skaidras. Līdzīgi svecītēm tur vizuļoja zvaigznes..
1.1.Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriPilsētas ugunis vizuļo skatlogos.
1.2.Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
PiemēriJūra vizuļo saulē.
1.3.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
PiemēriPļava vizuļo ziedos.
1.4.Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
PiemēriAcīs vizuļo neparasts spīdums.
1.5.pārn. Izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par pozitīvām jūtām.
Piemēri..Bet staru vainags apvij tavu pieri, Un acīs vizuļo jau laimīgs smaids, - Tik esi gaišs, tik esi atkal mierīgs..
1.6.pārn. Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
Piemēri..tā ir.. [diriģentes] labā nepieticība, kas tagad svētku gājienā tik krāšņi vizuļo rēzekniešu tērpos un dara lepnu un staltu viņu gaitu.
Avoti: 8. sējums