vižņot
vižņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
PiemēriŠinī malā ledus aiz abiem dzelzs tiltiem bija sablīvējies un stāvēja, bet pilsētas pusē vižņoja un šāvās uz leju.
- Šinī malā ledus aiz abiem dzelzs tiltiem bija sablīvējies un stāvēja, bet pilsētas pusē vižņoja un šāvās uz leju.
- Ūdens līmenis vižņoja un ātri pārklājās ar biezu sniega putru. Airi aplipa, apledoja un kļuva smagi, mazā laiviņa tikko virzījās uz priekšu..
Avoti: 8. sējums