vokābuls
vokābuls -a, v.
Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
Piemēri«Gramatiku, šķiet, izstudēju pamatīgi, vokābulus iekalu no galvas. Visvairāk baidos kļūdīties balsienu uzsvarā...»
- «Gramatiku, šķiet, izstudēju pamatīgi, vokābulus iekalu no galvas. Visvairāk baidos kļūdīties balsienu uzsvarā...»
- Starpbrīžos viņš staigāja pa gaiteni, ielūkodamies Cēzara «De bello gallico» vārdnīcā, un, mūs neievērodams, pie sevis atkārtoja vokābulus.
- ..viņš žigli uznesa no pagraba malku, pēc tam.. nomazgājās, lai jo drīz ķertos pie franču vokābulu iegaumēšanas.
Avoti: 8. sējums