vokalitāte
vokalitāte -es, s.; parasti vsk.; mūz.
Vispārināta īpašība → vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMusorgska daiļrades apjoms ir ļoti plašs un daudzveidīgs, kaut arī noteicošā pārsvarā viņa mākslā ir vokalitāte, dziedātais vārds.
- Musorgska daiļrades apjoms ir ļoti plašs un daudzveidīgs, kaut arī noteicošā pārsvarā viņa mākslā ir vokalitāte, dziedātais vārds.
- Uzvedums pilnīgi apgāž daudz dzirdēto apgalvojumu, it kā Vāgnera muzikālajās drāmās nebūtu īstas vokalitātes, lielu un skaistu dziedājumu. Simfonizācija tajās nepavisam nenozīmē vokalitātes iznīcināšanu, tā tikai iekļauj balsis vispārējā mūzikas simfoniskajā attīstībā..
Avoti: 8. sējums