Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vokalitāte
vokalitāte -es, s.; parasti vsk.; mūz.
Vispārināta īpašība → vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMusorgska daiļrades apjoms ir ļoti plašs un daudzveidīgs, kaut arī noteicošā pārsvarā viņa mākslā ir vokalitāte, dziedātais vārds.
Avoti: 8. sējums