vākties
vākties vācos, vācies, vācas, pag. vācos; refl.
1.Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
Piemēri«Kad Ženija [kalpone] aizies, vajadzēs man vākties atpakaļ uz savu kaktu,» Lizete ierunājās.
2.savienojumā ar apst. «kopā»; sar. Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus. Lasīties [2] (1).
PiemēriPirmdien no paša rīta sāka vākties kopā trešziemnieki un otrziemnieki, kuri te [skolā] jau bijuši..
3.sar. Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.). Lasīties [2] (2).
PiemēriIzskatījās, ka uzbrucēji nedomā vākties prom, varbūt gatavo jaunu triecienu.
3.1.parasti pavēles izteiksmē; vienk. Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
Piemēri..spalgi, kā ar vāli pa tukšu mucu sitot, [skolotāja] noskaldīja: «Tu, Plaudi! Tūlīt vācies mājās! Un nerādies skolā bez tēva!»
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 8. sējums