vāķēt
vāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
PiemēriVāķēt bērnus.
- Vāķēt bērnus.
- Vāķēt slimnieku.
- ..no lilijām galda vidū veļas smaga, salkana līķa smaka. Un man šķiet, ka es vāķēju mironi.
- Tīrā netaisnība, tam, kam jāvāķē krāsns, nāk miegs, tie, kuri var gulēt, vāļājas ar vaļējām acīm.
- pārn. Grāvja malā tupēja kaķis un vāķēja ieeju peles alā.
1.1.intrans.
PiemēriOtra pārdomu vieta izrādē ir tā, kur Mihaels Krāmers naktī vāķē pie dēla līķa un apcer dzīvi..
- Otra pārdomu vieta izrādē ir tā, kur Mihaels Krāmers naktī vāķē pie dēla līķa un apcer dzīvi..
Avoti: 8. sējums