vērsties1
vērsties vēršos, vērsies, vēršas, pag. vērsos; refl.
1.Refl. → vērst [1] (1). Tikt vērstam.
PiemēriRoka vēršas uz augšu.
- Roka vēršas uz augšu.
- Spieķis vēršas pret zemi.
- Ziedi vēršas pret sauli.
- Mirkli vēlāk pret Eduardu vērsās revolvera stobrs.
- Tur viņu.. ielenc policisti. Pret viņu vēršas ieroči.
1.1.Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
Piemēri«Vai tad tu nezini: labāk zem veca vīra bārzdas [bārdas] nekā zem jauna puiša - maizes pātagas!» Liene atcirta pretī un vērsās uz durvīm.
- «Vai tad tu nezini: labāk zem veca vīra bārzdas [bārdas] nekā zem jauna puiša - maizes pātagas!» Liene atcirta pretī un vērsās uz durvīm.
- No putras bļodas pārsālītas Pat izsalkušais vēršas nost.
- pārn. Ziema.. beidzot vērsās uz pavasara pusi. Dienas kļuva garākas un gaišākas.
2.Refl. → vērst [1] (2). Tikt vērstam.
PiemēriDomas vēršas uz nākotni.
- Domas vēršas uz nākotni.
- Runas vēršas uz notikumiem.
- Visa gādība vienmēr vēršas uz bērniem un nekad otrādi.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
Piemēri«Neejiet taču, pagaidiet brītiņu!» viņš gluži izmisis vērsās pie manis.
- «Neejiet taču, pagaidiet brītiņu!» viņš gluži izmisis vērsās pie manis.
- ..Rita, pie manis vērsdamās, pamāj uz Arni: «Arnis man nupat pastāstīja - viņam iedots pirmais patstāvīgais darbs.»
2.2.Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
PiemēriEdgars reizēm paceļ acis, bet Ainas skatiens vienmēr vēršas prom..
- Edgars reizēm paceļ acis, bet Ainas skatiens vienmēr vēršas prom..
- Osienei acis jau vērsās uz Ozoliņu pusi, kur dzīvoja Anna..
3.savienojumā ar «pret» Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
Piemēri«..pret ko vērsies Dievs, to netaupa arī cilvēki.»
- «..pret ko vērsies Dievs, to netaupa arī cilvēki.»
- Vēzis apklusa un draudīgi vērsās pret mani. Ar šaušalām ievēroju, ka viņš atkal kļuva liels un negants. Viņa galvas asmeņi tuvojās manām krūtīm.
- Graša vērta, vājumvāja ir tauta, kas pati vēršas pret sava gara un kultūras paudējiem..
3.1.Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) – par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
PiemēriTo, pret kuru vēršas Matusēviča īgnums, tas neuzdrošinās vārdā saukt..
- To, pret kuru vēršas Matusēviča īgnums, tas neuzdrošinās vārdā saukt..
- «Kļava, ar tevi ir grūti strīdēties. Tu proti pagriezt tā, lai manis teiktais vērstos pret mani pašu.»
Avoti: 8. sējums