Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vītols
vītols -a, v.
1.Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
PiemēriGarlapu vītols.
  • Garlapu vītols.
  • Baltais vītols.
  • Trauslais vītols.
  • Sēru vītols.
  • Vītolu kaitēkļi.
  • ..kokveida sugas [vītolu rindā] sauc par vītoliem, bet krūmveida sugas par kārkliem.
  • Vītoliem mirdzēja balti pūpoli kā sudraba pogu rindas.
  • Mākslinieki Posu dēvēja par Vītolu Posu.., jo viņam nebija gandrīz nevienas gleznas, kurā kādā stūrī nesidrabotos rūpīgi frizēto vītolu palsenās cirtas.
2.dsk.; bot. Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
Avoti: 8. sējums