zīdīt
zīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
PiemēriViņai bija pilnas, piebriedušas krūtis, jo tā zīdīja bērnu..
2.Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli — par dzīvnieku mātīti).
PiemēriCūka bija paēdusi.. un zīdīja sivēnus. Mazie, cits citu neganti grūzdami sānis, ņēmās atspērušies.
Avoti: 8. sējums