zaļoksnējs
zaļoksnējs -ais; s. -a, -ā
zaļoksnēji apst.
1.Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksns (1).
PiemēriUn koki, koki!...Gan stalti, zaļoksnēji, gan līki, nokaltuši un savu mūžu jau nodzīvojuši..
- Un koki, koki!...Gan stalti, zaļoksnēji, gan līki, nokaltuši un savu mūžu jau nodzīvojuši..
- Priecājos par labi apkopto dārzu, zaļoksnējām ābelītēm un krāšņo rožu dobi.
- sal. Dzīvība.. gluži kā zaļoksnējs koks pretojas vētras varai.
2.Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
PiemēriViņš bija gara auguma, zaļoksnējs, lokans puisis..
- Viņš bija gara auguma, zaļoksnējs, lokans puisis..
- Liekas, šim pavecajam, bet joprojām zaļoksnējam.. vīram par šauru un smacīgu šajā niedru jumtu lokā un visādu nedienu pilnajā ikdienā.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Pats jau toreiz biju sajūsmināts no tā zaļoksnējā spēka, kas no tevis plūda, no tavas labās sirds un skaistuma...»
- «Pats jau toreiz biju sajūsmināts no tā zaļoksnējā spēka, kas no tevis plūda, no tavas labās sirds un skaistuma...»
Avoti: 8. sējums