zaļot
zaļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
PiemēriUz plašās palodzes zaļoja kuplas mirtes.
1.1.Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
PiemēriAuriķu druvas zeļ un zaļo, ka prieks skatīties..
1.2.pārn. Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriEs savas tautas daļa, No tās es neatšķirts, - Tā zaļos mūžam zaļa, Un nevaru es mirt..
Avoti: 8. sējums