zaļumnieks
zaļumnieks -a, v.
zaļumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks1.
PiemēriZils ūdens līcis,.. pa to šaudījās motorlaivas un jahtas, sevišķi svētdienā, kad apkārtējās vasarnīcas piepildīja zaļumnieki.
- Zils ūdens līcis,.. pa to šaudījās motorlaivas un jahtas, sevišķi svētdienā, kad apkārtējās vasarnīcas piepildīja zaļumnieki.
- Taciņa vijās gar pašu upmalu. Krastmalā sēdēja zaļumnieku grupa..
- Daļa zaļumnieku jau kravāja somas un posās mājup, bet daži tuvāk dzīvojošie tagad tikai nāca.
Avoti: 8. sējums