zebenieks
zebenieks -a, v.; apv.
Zebenīca.
PiemēriDzērbenis ieveda savus ļaudis siltumā, kad bija pārliecinājies, ka stadula [stadulas] durvis noslēgtas un viņa zirgi.. stāv ar zebeniekiem..
- Dzērbenis ieveda savus ļaudis siltumā, kad bija pārliecinājies, ka stadula [stadulas] durvis noslēgtas un viņa zirgi.. stāv ar zebeniekiem..
- Kad dukuris izcelts no ūdens, tā «astē» spurojas vesels mudžeklis melnu, spīdīgu vēžu. Pamazām tie no dukura pārceļo līdzi paņemtajā zirgu zebeniekā..
- Tad atkal aizsēja kulēm galus ciet un jo stipri vēžu zebeniekam, lai neviens.. neizspruktu, un pakāra no jauna pie egles..
Avoti: 8. sējums