Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zempūtis
zempūtis -ša, v.
Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
PiemēriZempūtis sijāja sniega smalkni ap vecā vīra kājām, viegli apputinot lielos, melnos šņorzābakus.
Avoti: 8. sējums