Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemracis
zemracis -ča, v.
zemrace -es, dsk. ģen. -ču, s.; pareti
Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
PiemēriSenāk ceļu sānu grāvju rakšana zemračiem bija grūts darbs..
Avoti: 8. sējums