zempūtis
zempūtis -ša, v.
Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
PiemēriZempūtis sijāja sniega smalkni ap vecā vīra kājām, viegli apputinot lielos, melnos šņorzābakus.
- Zempūtis sijāja sniega smalkni ap vecā vīra kājām, viegli apputinot lielos, melnos šņorzābakus.
- Putenis vairs nav tālu. Tur un te sāk skraidīt zempūtis, sniega smeltni dzīdams un baltas vērpetes sagriezdams.
- Aiz mājām sākās balts, apsnidzis klajums; zempūtis dzenāja plāno sniega segu..
Avoti: 8. sējums