zemē
zemē apst.
1.Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
PiemēriSēdēt zemē.
Stabili vārdu savienojumiMētāties zemē (arī pa zemi). Nauda guļ (zemē).
1.1.Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
PiemēriNomesties zemē uz ceļiem.
2.Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
PiemēriZeķes krīt zemē.
2.1.Virzienā uz zemāku reljefa vietu. Lejā.
PiemēriKazaki.. sāka laisties zemē no krasta upes ielejā.
3.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu atbilst priedēklim no-. Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
PiemēriKāpt zemē no kūtsaugšas.
Stabili vārdu savienojumiGāzt zemē (arī no kājām, nost).
4.savienojumā ar verbu, kam ir priedēklis no-. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
PiemēriNokāpt zemē no istabaugšas.
5.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu atbilst priedēklim no-; novec. Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
Piemēri..ja ir kādam bieza āda, - lai to ādu zemē mauc!...
Stabili vārdu savienojumi(No)sviest (arī (no)mest) zemē. Mest zemē. Nav zemē metams. Sist (arī kaut) zemē (arī nost).
Avoti: 8. sējums