Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zemē
zemē apst.
1.Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
PiemēriSēdēt zemē.
  • Sēdēt zemē.
  • Zemē gulēja ābols.
  • Atrast zemē naudu.
  • Izliet ūdeni zemē.
  • Noklāt segu zemē.
  • ..ja zemē nobēra maizes druskas, pie kājām tūdaļ.. no apkārtējiem jumtiem sakrita baloži.
  • Māte: Paliec nu gultā... - Tēvs: Jāpataisa zemē cisas...
  • Viņš gāja nodurtu galvu, it kā kaut ko zemē meklēdams, un gludā, cieti noskalotā pludmales smilts.. viegli čirkstēja zem gausajiem soļiem.
Stabili vārdu savienojumiMētāties zemē (arī pa zemi). Nauda guļ (zemē).
1.1.Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
PiemēriNomesties zemē uz ceļiem.
  • Nomesties zemē uz ceļiem.
  • Abi pieguļnieki.. likās katrs savā pusē ugunskuram zemē.
  • Atstreipuļojusi līdz.. dābola zārdam, viņa rauga pret to atbalstīties, bet lēnām noslīgst zemē.
  • ..kad divdesmit reizes viņš [vingrotājs Atis] nogulies zemē un atkal pietrūcies kājās,.. viņš nāk man klāt..
2.Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
PiemēriZeķes krīt zemē.
  • Zeķes krīt zemē.
  • Noliecis galvu uz ienaidnieka pusi, viņš skatās un klausās,.. un tad roka tam sāk slīdēt gar sāniem zemē un sagrābj šauteni.
  • Tāds [mēnessērdzīgs] cilvēks pa miegam staigā apkārt un pats to nezina. Viņš var pat uz jumta uzkāpt, pa to palaipot, un viņš nekrīt zemē.
  • Viņš gāja un gāja, apstājās, atspiedās pret kādu koku, lūkojās zemē un gāja no jauna.
  • Tekla skatās zemē un ar kurpes purnu urbj nez kādas rakstu zīmes grīdā.
2.1.Virzienā uz zemāku reljefa vietu. Lejā.
PiemēriKazaki.. sāka laisties zemē no krasta upes ielejā.
  • Kazaki.. sāka laisties zemē no krasta upes ielejā.
  • «Jādabū zemē laiva!» viņš pasita slapjo, iezilgano zodu pret laivu, kas atradās augšā uz krasta.
3.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu atbilst priedēklim no-. Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
PiemēriKāpt zemē no kūtsaugšas.
  • Kāpt zemē no kūtsaugšas.
  • Rausties zemē no siena vezuma.
  • Putns laižas zemē.
  • Var tālu dzirdēt, kā sniegs no zariem buksēdams gāžas zemē.
  • Vējš kalna galā pirmo lapu griež, To paceļ gaisā un tad zemē sviež.
  • Milzis gaidīja, kad akmens nāks zemē, bet tik kakls notirpa skatoties: nekā nesagaidīja.
Stabili vārdu savienojumiGāzt zemē (arī no kājām, nost).
4.savienojumā ar verbu, kam ir priedēklis no-. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
PiemēriNokāpt zemē no istabaugšas.
  • Nokāpt zemē no istabaugšas.
  • Norāpties zemē no siena vezuma.
  • Nolēkt zemē no paaugstinājuma.
  • Grāmata nokrīt zemē.
  • ..viņa [meita] atdalījās no šūpotnēm un nogāzās ieslīpus zemē.
  • Te viņa trīsošie pirksti piedūrās pie salta priekšmeta, tas novēlās no loga plaukta zemē un tinkšēdams saplīsa. Tā bija glāze..
  • Tad [Spodrīte] nosvieda vēstuli zemē un metās tēvam ap kaklu.
5.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu atbilst priedēklim no-; novec. Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
Piemēri..ja ir kādam bieza āda, - lai to ādu zemē mauc!...
  • ..ja ir kādam bieza āda, - lai to ādu zemē mauc!...
Stabili vārdu savienojumi(No)sviest (arī (no)mest) zemē. Mest zemē. Nav zemē metams. Sist (arī kaut) zemē (arī nost).
  • (No)sviest (arī (no)mest) zemē idioma — 1. Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).2. Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
  • Mest zemē — 1. Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos no tā.2. Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
  • Nav zemē metams idioma — Saka par ko labu, derīgu.
  • Sist (arī kaut) zemē (arī nost) — Nonāvēt.
  • Triekt zemē idioma — 1. Gāzt (parasti cilvēku).2. Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
Avoti: 8. sējums