zeme
zeme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.vsk.; parasti īpašvārda nozīmē Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
PiemēriZemes orbīta.
Stabili vārdu savienojumiZemes austrumu un rietumu puslodes. Zemes lode.
1.1.Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule (3).
PiemēriFrančesko: Ja kāds jelkad zemes virsū bijis pilnīgi un bez atlikuma laimīgs, tad tas esmu es!
2.vsk. Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
PiemēriSasalusi zeme.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zemē ielīst. Atdot zemei (arī zemes klēpim).
2.1.Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
Piemēri..prātā ienāca zeme, ko kara dienās un naktīs [karavīrs] bija pārcilājis ar mazo karavīra lāpstu, lai varētu paslēpties. Dažreiz tā bija akmeņaina, dažreiz saulē izkaltis māls..
Stabili vārdu savienojumi
2.3.dsk. Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
PiemēriZemēm aplipušas rokas.
Stabili vārdu savienojumiSpert zemes gaisā.
2.4.ģen.; zemes, adj. nozīmē Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
PiemēriBet te jau bija tikai slieka. Maza, miermīlīga, aprobežota slieka,.. tas taču bija tikai tāds zemes tārps..
Stabili vārdu savienojumiZemes bite. Zemes vēzis.
3.Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
PiemēriKroņa zeme.
Stabili vārdu savienojumiPiemājas zeme. Zemes (arī agrārā) reforma.
4.parasti vsk. Sauszeme.
Piemēri..atskanēja spāniešu jūrnieku saucieni: «Zeme! Zeme!»
Stabili vārdu savienojumiZemes mēle. Zemes rags. Zemes šaurums.
5.vsk. Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
PiemēriNoliekties līdz zemei.
Stabili vārdu savienojumi(Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām.
5.1.savienojumā «uz zemi»; apst. nozīmē Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
PiemēriKrist uz zemi.
6.Valsts, pavalsts. Teritorija, novads, apgabals.
PiemēriBaltijas zemes.
Stabili vārdu savienojumi
6.1.pārn. Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
PiemēriBērnības zeme ir katram, kaut vai tikai vienas ielas garumā.
7.ģen.: zemes, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā debesīm, viņpasaulei.
Piemēri«Varbūt nemaz nav tik ļauni, ja cilvēkam vairs nav ko pazaudēt un viņš var salti vērot visas zemes lietas, skatīdamies uz tām caur šautenes tēmēkli,» [Domā karavīrs.]
8.tikai dsk.; parasti savienojumā «uz zemēm»; novec. Lauki.
PiemēriKad Jelgava krita vācu rokās, Gobas atraitne likvidēja pilsētā veikalu un pārnāca dzīvot uz zemēm Mauriņos pie krusttēva.
Stabili vārdu savienojumiGriež debesis un zemi kopā. Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus).
Avoti: 8. sējums