Paplašinātā meklēšana
Meklējam zeme.
Atrasts vārdos (72):
- zeme:1
- zemene:1
- pazeme:1
- šīzeme:1
- mālzeme:1
- tēvzeme:1
- zemzeme:1
- ārzemes:1
- zemenājs:1
- zemeņoga:1
- aramzeme:1
- cietzeme:1
- iekšzeme:1
- kalnzeme:1
- kramzeme:1
- melnzeme:1
- pildzeme:1
- sauszeme:1
- svešzeme:1
- trūdzeme:1
- veidzeme:1
- virszeme:1
- bezzemes:1
- pašzemes:1
- zemeņkoks:1
- zemesbite:1
- zemesceļš:1
- zemeslode:1
- zemesmāte:1
- zemesmēle:1
- zemesrags:1
- apakšzeme:1
- pamatzeme:1
- pelēkzeme:1
- smalkzeme:1
- smilšzeme:1
- šūpuļzeme:1
- velēnzeme:1
- zemeņābele:1
- zemeņābols:1
- zemeņzieds:1
- zemesdarbs:1
- zemesrūķis:1
- zemessargs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
- zemesvēzis:1
- brīnumzeme:1
- kaimiņzeme:1
- mandātzeme:1
- padomjzeme:1
- sarkanzeme:1
- smiltszeme:1
- ārpuszemes:1
- vakarzemes:1
- zemesgabals:1
- zemessardze:1
- zemessūcējs:1
- nemelnzemes:1
- rietumzemes:1
- ziemeļzemes:1
- zemesgrāmata:1
- zemesrieksts:1
- zemessmēlējs:1
- zemesstumbrs:1
- zemesšaurums:1
- austrumzemes:1
- dienvidzemes:1
- mēnešzemenes:1
- zemeszvaigzne:1
- pārklājveidzeme:1
Atrasts vārdu savienojumos (140):
- (Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām
- Agrārā (arī zemes) reforma
- Apsolītā zeme
- Apsolītā zeme
- Atdot zemei (arī zemes klēpim)
- Augsnes (arī zemes) kluči
- Būt zem zemes (retāk zemēm)
- Dabūt zem (arī apakš) zemes
- Dabūt zem (arī apakš) zemes
- Diferenciālā zemes rente
- Diferenciālā zemes rente
- Dzimtā zeme
- Dzimtā zeme
- Feodālā zemes rente
- Guldīt zemes klēpī
- Guldīt zemes klēpī
- Izdeldēt no zemes virsas
- Izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes
- Izlīst (gluži) kā no zemes
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsus (biežāk virsas)
- Izputēt no pasaules (arī no zemes virsas)
- Izputēt no zemes virsas (arī no pasaules)
- Kā no zemes izaugt
- Kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma)
- Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma)
- Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma)
- Kājas nemetas pie zemes
- Krist pie zemes
- Krist pie zemes
- Mandāta zeme
- Mandāta zeme
- Melns kā ogle (arī darva, krauklis, nakts, piķis, velns sar., zeme)
- Melns kā zeme (arī darva, krauklis, nakts, ogle, piķis)
- Neskartās zemes
- Nolādēt no zemes virsas
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus)
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus)
- Nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsus (biežāk virsas)
- Noslaucīt no zemes virsas
- Nospiest pie zemes
- Pabāzt zem (arī apakš) zemes
- Pabāzt zem (arī apakš) zemes
- Pelēkā zeme (arī augsne)
- Pelēkā zeme (arī augsne)
- Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls)
- Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls)
- Piemājas zeme
- Saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu)
- Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu)
- Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu)
- Saule (arī saulīte) staigā (biežāk ripo) pa zemes virsu (arī pa zemi)
- Saulīte (arī saule) ripo pa zemi (arī zemes virsu)
- Saulīte (arī saule) staigā (biežāk ripo) pa zemi (arī zemes virsu)
- Siltās (arī dienvidu) zemes
- Smaga zeme (arī augsne)
- Smilts (arī smilšu) augsne (arī zeme)
- Smilts (arī smilšu) zeme (arī augsne)
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes)
- Spert zemes gaisā
- Spert zemes gaisā
- Spert zemes gaisā
- Spiest pie zemes
- Spiest pie zemes
- Staigāt pa zemes virsu
- Staigāt pa zemi (arī zemes virsu)
- Stāvēt (stingri) uz zemes
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas
- Tēvu zeme
- Tēvu zeme
- Trekna zeme (arī augsne)
- Viegla augsne (arī zeme)
- Viegla zeme (arī augsne)
- Zeme deg zem kājām
- Zeme deg zem kājām
- Zeme deg zem kājām
- Zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām)
- Zeme grīļojas (zem kājām)
- Zeme līgojas zem kājām
- Zeme līgojas zem kājām
- Zeme nes
- Zeme nes
- Zeme pazūd zem kājām
- Zeme pazūd zem kājām
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā
- Zeme un debess (arī ar debesīm) iet (biežāk griežas, retāk jaucas) kopā
- Zeme un debess (arī ar debesīm) jaucas (biežāk griežas, arī iet) kopā
- Zemes (arī agrārā) reforma
- Zemes (arī augsnes) kluči
- Zemes austrumu un rietumu puslodes
- Zemes austrumu un rietumu puslodes
- Zemes banka
- Zemes bite
- Zemes bite
- Zemes ceļš
- Zemes cena
- Zemes darbs
- Zemes derīgums
- Zemes dienvidu puslode
- Zemes grāmata
- Zemes ierīcība
- Zemes ierīcība
- Zemes kopiena
- Zemes krāsas
- Zemes krāsas
- Zemes lode
- Zemes lode
- Zemes māte
- Zemes mēle
- Zemes rags
- Zemes rags
- Zemes rūķis
- Zemes rūķis
- Zemes sāls
- Zemes šaurums
- Zemes šaurums
- Zemes smēlējs
- Zemes sūcējs
- Zemes tauki
- Zemes tiesa
- Zemes tiesa
- Zemes trīce
- Zemes trīce
- Zemes urķis
- Zemes urķis
- Zemes vērtēšana
- Zemes vēzis
- Zemes vēzis
- Zemes virsū
- Zemes ziemeļu puslode
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes
Atrasts skaidrojumos (729):
- (Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
- aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
- motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
- motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
- dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
- Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
- zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- racējarkls Arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
- arums Arot apvērstā zemes kārta.
- lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
- bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
- Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
- Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- malēnieši Austrumvidzemes latvieši.
- Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
- Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- Smaga zeme (arī augsne) Blīva, mālaina zeme, arī augsne.
- cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
- zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- cinājs Ciņaina zemes platība.
- citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
- Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
- Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
- manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
- mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- dziļurbums Dziļš urbums (zemes iežos).
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
- kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- markgrāfiste Feodālismā - markgrāfa zemes valdījums.
- grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums.
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
- toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- Krist gar zemi Gāzties zeme (parasti par cilvēku).
- vīngliemezis Gliemežu klases dzimta, pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
- seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
- Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
- Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- Likt kājas (arī kāju) (kā) Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā.
- atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
- dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
- Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- Kājas nemetas pie zemes Kājas nesniedzas līdz zemei.
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā - apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
- Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
- ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
- piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
- Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
- kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
- tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
- Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums.
- kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
- magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
- Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- pelni Ļoti sausa, smalka, irdena zeme.
- vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
- mālzeme Mālaina zeme, augsne.
- Mandāta zeme Mandātzeme.
- Mandāta zeme Mandātzeme.
- planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- Mēneša zemenes Mēnešzemenes.
- Mēneša zemenes Mēnešzemenes.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes.
- Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- Neskartās zemes Neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- Barības (arī piebarošanas) lauciņš Neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs. Ģimenes dārziņš.
- Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš Neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Uzkalns.
- ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
- svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- staciņš Nodoklis, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagult (3).
- sagult Nolīkt, pieplūkt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagulties (3).
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- gabals Noteikta (zemes) platība.
- Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
- rīziņš Notekūdeņu pazemes vads.
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- proterozojs Otrā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju.
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- padomjzeme Padomju zeme.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods, kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- pamūris Pamatu virszemes mūris.
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas).
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas). Pacelt (1).
- dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
- Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kuri dodas uz citām zemēm.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
- ekskavators Pašgājēja mašīna zemes rakšanai.
- iekšzeme Pašu zeme, valsts.
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- drena Pazemes cauruļvads, kanāls gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- Sērūdeņraža ūdeņi Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
- avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
- noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
- kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
- pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
- leja Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
- lejā Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
- saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis.
- irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- sasalums Rezultāts --> sasalt (1). Sasalusi zemes kārta.
- vakarzemes Rietumzemes.
- Mūžības vārti Robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus). Rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar sauszemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- Gaisa saknes Saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
- kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- cietzeme Sauszeme.
- zeme Sauszeme.
- pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni.
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls).
- līcis Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
- hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- divīzija Sauszemes karaspēka taktiskā pamatvienība.
- armija Sauszemes karaspēks.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- tornado Sauszemes smerčs (Ziemeļamerikā).
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- trombs Sauszemes.
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
- starpsasaluma Savienojumā «starpsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
- vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- zemsasaluma Savienojumā «zemsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
- asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla. Attiecīga lieluma lauku saimniecība.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks.
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- dienvidi Siltā klimata zemes.
- Siltās (arī dienvidu) zemes Siltā klimata zemes.
- sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
- Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos).
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
- nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
- Smilts (arī smilšu) zeme (arī augsne) Smilšaina zeme, arī augsne.
- smilšzeme Smilšaina zeme, augsne.
- nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
- gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
- rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.). Piesist, piespert.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem).
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
- Šajā (arī šai) saulē Šajā pasaulē, dzīvē uz zemes.
- Šai saulē Šajā pasaulē. Virs zemes.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
- Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
- Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
- Zemes mēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle. Zemesmēle.
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
- kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- šīsaule Šīpasaule. Šīzeme (2).
- dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkuši zeme.
- līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- Gaisa saknes Tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez zemes. Tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
- zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).
- piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- subaerāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
- virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
- agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību. Lauksaimniecisks.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu). Tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- līgans Tāds, kas ir viegli ieliecams, arī iešūpojams (piemēram, par zemes virsmu).
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- apakšzeme Tāds, kas norisinās dziļos zemes slāņos.
- tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras. Tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- gaiss Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
- starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu. Tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.). Tāds, ko klāj smilšu slānis.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni). Tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- tāle Tāla vieta, arī tālas zemes.
- tālums Tāla vieta, arī tālas zemes.
- valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
- tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā, varā.
- zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- gaiss Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
- pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
- ala Telpa zemes garozas iežos.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- Tēvu zeme Tēvzeme.
- Tēvu zeme Tēvzeme.
- Krūmāju (arī plēsuma) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- Plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
- Trekna zeme (arī augsne) Trūdvielām bagāta zeme, arī augsne.
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
- zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
- Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- karsts Ūdenī viegli šķīstošu iežu ģeoloģisko procesu kopums zemes garozā un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
- ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
- palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
- leja Uz zemes, uz ūdens.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu).
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
- uzvākt Vācot pacelt (no zemes, grīdas).
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- lasīt Vākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
- domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves) buržuāziskajās valstīs.
- bīskapija Valsts novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvzeme. Arī dzimtene.
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām.
- lejveidne Veidne (no veidzemes) metāla lējumu izgatavošanai.
- planēt Veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam. Līdzināt (zemes virsu).
- pildzeme Veidzeme, ar ko piepilda veidkasti, bet kas tieši nepieskaras veidulim.
- pārklājveidzeme Veidzeme, kas tieši pieskaras veidulim.
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme (2).
- pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
- skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei.
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
- skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
- Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
- skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
- vidzemnieki Vidzemes pamatiedzīvotāji.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
- sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
- Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- Veļu valsts (arī valstība) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
- atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
- mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, māls. Mālaina augsne.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- Smilšu kopa (biežāk kopiņa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem).
- cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- lejup Virzienā uz leju. Pretstats: augšup. Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
- mārs Vulkāniskas izcelsmes piltuvveida vai cilindrveida iedobums zemes virsā.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
- nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
- apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts. Pazeme.
- sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme, arī augsne, ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
- šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Šīzeme (2).
- zemenājs Zemene (1), zemeņu cers. Arī zemeņu audze.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- Zemes kopiena Zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā.
- ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
- Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- protektorāts Zemes, valsts atkarības forma, ko izveido imperiālistiskās lielvalstis, lai apspiestu un izmantotu vājākās zemes, valstis.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā.
- Krasta zveja Zveja sauszemes tuvumā.
- Piekrastes zveja Zveja sauszemes tuvumā.
- Piekrastes (arī krasta) zveja Zveja sauszemes tuvumā.
zeme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV