Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dienvidi
dienvidi -u, v.; tikai dsk.
1.Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem). Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
PiemēriDienvidu vējš.
  • Dienvidu vējš.
  • Doties dienvidu virzienā.
  • Mainīt kursu uz dienvidiem.
  • Latvijas dienvidu rajoni.
  • Es vairs nezināju, vai mans kuģis peld uz ziemeļiem vai uz dienvidiem..
  • Vairāk dienvidos sagriezies, vējš trieca plānos mākoņus pāri Glāzšķūņiem..
  • Pēc divu mēnešu nesekmīgiem uzbrukumiem hitlerieši pārnesa kaujas centru uz purva dienvidu malu.
Stabili vārdu savienojumiDienvidu platums. Zemes dienvidu puslode.
2.Siltā klimata zemes.
PiemēriDienvidu augļi.
  • Dienvidu augļi.
  • Dienvidu augi.
  • Braukt uz dienvidiem.
  • Dzīvot dienvidos.
  • Dzērve ir gāju putns.. Kad jūt pienākam auksto rudeni.., tad [dzērves] salasās lielos baros, lai kopā ceļotu uz dienvidiem, uz siltajām zemēm.
  • Kamēr ziemeļos sals vēl stindzina zemi, dienvidos jau gavilē daba.
  • Ar savu kuģi.. kapteinis Rācenis veica braucienus uz tālām dienvidu zemēm: Vakarindijas salām, Meksiku un Brazīlijas ekvatoriālajām ostām.
Avoti: 2. sējums