Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cerbers
cerbers -a, v.
Sengrieķu mitoloģijā — nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
PiemēriPagalmā izlaida suņus, divus īstus cerberus.
Avoti: 2. sējums