ieleja
ieleja -as, s.
Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
PiemēriCiems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
- Ciems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
- Ielejās guļ mazas, apaļas pļaviņas.
- Kā milzīga maizes abra Miglā Gaujas ieleja kūpēs..
Avoti: 3. sējums