Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieleja
ieleja -as, s.
Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
PiemēriCiems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
Avoti: 3. sējums