Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ziemotājs
ziemotājs -a, v.
ziemotāja -as, s.
1.Darītājs → ziemot.
2.zool. Tas (tāds), kas ziemo attiecīgajā teritorijā (par putniem). Ziemotājputns.
PiemēriVienas un tās pašas sugas putni var būt dažādos apvidos sastopami kā perētāji, caurceļotāji, klejotāji vai ziemotāji.
Stabili vārdu savienojumiZiemotāji putni.
Avoti: 8. sējums