Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ziloņkauls
ziloņkauls -a, v.
Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns. Dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
PiemēriZiloņkaula rakstāmpiederumi.
  • Ziloņkaula rakstāmpiederumi.
  • Ziloņkaula izstrādājumi.
  • Ziloņkaula nokrāsa.
  • Ziloņkaulu lietoja jau senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā mākslas darbu darināšanai, ēku un mēbeļu rotāšanai.
  • Japāņu meistaru ziloņkaulā grieztais papīrnazis gulēja pār galdu kā rotaļīgs pasaku prinču zobens.
  • Arī mātei sejas krāsa ļoti gaiša, bet kas Nikolīnei starojošs ziloņkaula blāvums, mātei neveselīgs bālums.
Avoti: 8. sējums