Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zinātnieks
zinātnieks -a, v.
zinātniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
PiemēriLiels zinātnieks.
  • Liels zinātnieks.
  • Zinātnieks ar pasaules vārdu.
  • Mākslas zinātnieks.
  • Mūzikas zinātnieks.
  • Literatūras zinātnieks.
  • Izcila zinātniece.
  • Jauna zinātniece.
  • Zinātnieka karjera.
  • Viņš visus piecus ģimnāzijā pavadītos gadus bija arī vissekmīgākais skolnieks klasē un pat skolā,.. un skolotāji pareģoja, ka viņš, līdzīgi savam tēvam - bioloģijas profesoram - dienās kļūs ievērojams zinātnieks.
  • Sofija Kovaļevska bija sevišķi talantīga zinātniece. Veierštrāss [matemātikas profesors] izteicies, ka viņam ir bijis ļoti maz tādu skolnieku, kas varētu līdzināties Kovaļevskai spēju ziņā, centībā un mīlestībā pret zinātni.
  • ..zinātnieks veic pētniecības darbu un iegūst noteiktu rezultātu, kuru cenšas patentēt.
Stabili vārdu savienojumiKabineta zinātnieks.
Avoti: 8. sējums