zivtele
zivtele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Zivtiņa.
PiemēriSagādāju mazās zivteles, sakārtoju ūdas.
- Sagādāju mazās zivteles, sakārtoju ūdas.
- Kaut kam jābūt! Un kaut kas arī ir [tralī]. Vispirms tas jūtams pēc sīkajām zivtelēm, kas, paceļot trali, izlīdušas caur linuma acīm.
- «Uz bāzes [kuģa] to vien tikai gaida, lai kādā no kontroles mucām atrastu ieskrambātu zivteli. Pusi loma izbrāķētu!»
Avoti: 8. sējums