zvaigāt
zvaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt zviegt1.
PiemēriPagalmā zvaigā nostāvējušies un nogaidījušies zirgi.
- Pagalmā zvaigā nostāvējušies un nogaidījušies zirgi.
2.vienk. Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
PiemēriMeitenes zvaigāja kā kutinātas. Nē, tādu trakumu viņas vēl nebija dzirdējušas!
- Meitenes zvaigāja kā kutinātas. Nē, tādu trakumu viņas vēl nebija dzirdējušas!
- Lida spēlēja slikti. Visi skaļi zvaigāja, ja viņa kļūdījās. Lida pati smējās..
- ..Jete skaļi un nevaldāmi smējās. Šie smiekli aizvainoja māti: «Tu gan esi savāda, Jete. Tu zvaigā, kad būtu jāraud dienu un nakti.»
Avoti: 8. sējums