Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvaigžņots
zvaigžņots -ais; s. -a, -ā
zvaigžņoti apst.
1.Tāds, kur ir zvaigznes (1) — par debesīm.
PiemēriMēness kāpa arvien augstāk zvaigžņotajās debesīs, ēnas kļuva asākas un nemierīgākas..
1.1.Tāds, kad ir zvaigznes (1) — par laikposmu.
PiemēriNakts bij silta un zvaigžņota, zāle tomēr smagas rasas pilna..
2.Tāds, kur, uz kā ir zvaigznes (2).
PiemēriUpenājs ļāva tramvajam vest sevi caur apstādījumiem, gar spoži balto operas namu, gar starmešiem apgaismoto smailo un zvaigžņoto Brīvības pieminekli..
Avoti: 8. sējums