zvērot
zvērot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot1.
PiemēriSatuntuļojušies sēdējām ap čuguna krāsniņu. Tā zvēroja, liesmas rūkdamas skrēja skārda skurstenī..
- Satuntuļojušies sēdējām ap čuguna krāsniņu. Tā zvēroja, liesmas rūkdamas skrēja skārda skurstenī..
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
PiemēriNu tā [debess pamale] atgādināja lielu krāsns spelti, kas pilna zvērojošu ogļu.
- Nu tā [debess pamale] atgādināja lielu krāsns spelti, kas pilna zvērojošu ogļu.
- Tumsā skaisti un baismi gailēja zvērojošu ogļu puduris.
1.2.Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri«Gaismas reklāmas.. piešķir pilsētai dzīvespriecīgu raibumu... šeit [Stokholmā] zvīļo un virmo, zvēro un sprēgā..»
- «Gaismas reklāmas.. piešķir pilsētai dzīvespriecīgu raibumu... šeit [Stokholmā] zvīļo un virmo, zvēro un sprēgā..»
2.parasti 3. pers. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
PiemēriUz [kamanu] pildiņiem Dardeģis izgrieza un izdedzināja rakstus.. Tumši zvēroja starojoša saule.
- Uz [kamanu] pildiņiem Dardeģis izgrieza un izdedzināja rakstus.. Tumši zvēroja starojoša saule.
- ..viņa izbrauca cauri augstiem, baltiem vārtiem, kas.. meta slaidu loku pāri ielai. Arkas vidū zvēroja liels zelta uzraksts: «Pacifika Monako»..
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
Piemēri..debesis rietumu malā tagad zvēroja kā nokveldētas un tādas degošas atblāzmojās gludajā [ezera] ūdens laukā.
- ..debesis rietumu malā tagad zvēroja kā nokveldētas un tādas degošas atblāzmojās gludajā [ezera] ūdens laukā.
- Tikai stindzinoši aukstās ziemas naktīs, kad pamales zvēroja sārtās kāvu ugunīs, arī kalēja istabā kādreiz ienāca skumjas.
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriTam, kas no prieka un gavilēm šķirts, Zvaigznes daudz gaišāk debesīs zvēro.
- Tam, kas no prieka un gavilēm šķirts, Zvaigznes daudz gaišāk debesīs zvēro.
- Rietošā saule ugunīgi zvēro pāri ūdens tālajam klajumam..
3.parasti 3. pers. Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) – par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
PiemēriBrīdi visi ēda klusēdami, un viņu sejas, nodegušas sarkanas, zvēroja it kā no iekšējas uguns atspīduma.
- Brīdi visi ēda klusēdami, un viņu sejas, nodegušas sarkanas, zvēroja it kā no iekšējas uguns atspīduma.
- Viņas vaigi zvēroja tādā pašā bronzas krāsā kā mati.
- Ziemu piliens pie deguna, vaigi no vēja zvēro, bet turas [meitene darbā].
4.Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot4.
PiemēriBija to dzirdēt Ziemelim! Niknumā zvērodams, viņš trieca dūri pret galdu..
- Bija to dzirdēt Ziemelim! Niknumā zvērodams, viņš trieca dūri pret galdu..
- Dusmās zvērodams, viņš [Milzis] metās tam virsū, bet, nesastapis neviena, aizšāvās pār jūru..
4.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
PiemēriTone [skrēja] pa priekšu, bailēs pārvērstu seju, aiz viņa Jānis niknumā zvērojošām acīm, sakostiem zobiem, pātagu no rokas neizlaizdams.
- Tone [skrēja] pa priekšu, bailēs pārvērstu seju, aiz viņa Jānis niknumā zvērojošām acīm, sakostiem zobiem, pātagu no rokas neizlaizdams.
- Arī Valdis saprata, ko nozīmē Vaivara zvērojošais skatiens.
- «Ko tas dižciltīgais lops mauj?» iekliedzās tiesu amata kandidāts un uzlēca kājās zvērojošu skatu.
- Viņas [kaķes] aste sāka.. lunkani locīties, kamēr acis zvēroja kā starmeši.
4.2.pārn. Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) – par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
PiemēriMīlestības un pielaidības vietā zvēroja naids. Ja viņi [laulātie] būtu sveši cilvēki, viss būtu daudz vienkāršāk.
- Mīlestības un pielaidības vietā zvēroja naids. Ja viņi [laulātie] būtu sveši cilvēki, viss būtu daudz vienkāršāk.
Avoti: 8. sējums