zvērība
zvērība -as, s.
Vispārināta īpašība → zvērīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
PiemēriPārāk daudz es redzēju cilvēka vājumu, muļķību, bezatbildību un vieglprātību. Arī zvērību, varaskāri un pāri visam stāvošo mantas un naudas kultu.
- Pārāk daudz es redzēju cilvēka vājumu, muļķību, bezatbildību un vieglprātību. Arī zvērību, varaskāri un pāri visam stāvošo mantas un naudas kultu.
- ..cilvēku upurēšana [acteku valstī], pret ko vērsās konkistadori, stiprināja viņu kaujas sparu, deva viņiem iespēju attaisnot vismaz pašu acīs zvērības un nežēlību iekarotās zemēs.
Avoti: 8. sējums