zāliens
zāliens -a, v.
Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
PiemēriIerīkot zālienu.
- Ierīkot zālienu.
- Iekopts zāliens.
- Visapkārt slienas vecas liepas tumšiem, gandrīz melniem stumbriem, un zem tām plešas sulīgs, košs zāliens..
- Vasaras vidū es nezinu patīkamākas atpūtas kā atgulties zālienā un vērties debesīs.
- Parasti zāliena veidošanai izmanto zemās graudzāles..
Avoti: 8. sējums