Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zēnība
zēnība -as, s.; parasti vsk.
Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem). Arī pusaudža gadi.
PiemēriZēnības sapņi.
  • Zēnības sapņi.
  • Zēnībā pieredzētais.
  • Viņš zēnība bija iemācījies peldēt Iecavas upē, tur laukos pie sava krusttēva ganīdams govis.
  • Bet no Liepājas cēlušies mani vecāki, un - pats galvenais - tā ir manas zēnības un jaunības pilsēta.
  • ..kādā banketā pēc sporta svētkiem pēkšņi pamanīju, ka esmu nejauši nosēdies blakām vecajam sporta veterānam Klumbergam. Vienā mirklī zēnība man atvērās tik spilgta kā vakardiena..
  • sal. Bet kājas - vieglas kā zēnībā, ganu gaitās cilpojot.
Avoti: 8. sējums