Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zēģelēt
zēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; novec.
1.Burāt.
PiemēriNu mēs ejam pa to pašu ceļu, pa kuru vienā no savām ekspedīcijām no Jaunās Pasaules uz Eiropu zēģelēja Kolumba karavelas.
  • Nu mēs ejam pa to pašu ceļu, pa kuru vienā no savām ekspedīcijām no Jaunās Pasaules uz Eiropu zēģelēja Kolumba karavelas.
  • Taisnā līnijā vajadzēja zēģelēt apmēram 90 kilometru - «Delfīnam» tas nozīmēja ne mazāk kā 5-6 stundas ceļa.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi pūst (par vēju).
Piemēri..guļ miegā Melnkrante. Jonatāns nesaprot, kā ciema puiši var gulēt, kad dienvidrietenis zēģelē un putni cīnās ieslīpi pret vēju.
  • ..guļ miegā Melnkrante. Jonatāns nesaprot, kā ciema puiši var gulēt, kad dienvidrietenis zēģelē un putni cīnās ieslīpi pret vēju.
  • ..saviļņodams ūdeņus, zēģelē ziemelis.
  • ..[laivas] motors strādāja ar pilniem apgriezieniem, un palīdzēja arī ceļavējš, kas nu jau ņipri zēģelēja no aizmugures..
Avoti: 8. sējums