zīdīt
zīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
PiemēriViņai bija pilnas, piebriedušas krūtis, jo tā zīdīja bērnu..
- Viņai bija pilnas, piebriedušas krūtis, jo tā zīdīja bērnu..
- Mikelandželo.. teicis, ka tēlnieka mākslu esot iesūcis kopā ar aukles pienu, jo mazu to zīdījusi kāda Florences akmeņkaļa sieva.
2.Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli – par dzīvnieku mātīti).
PiemēriCūka bija paēdusi.. un zīdīja sivēnus. Mazie, cits citu neganti grūzdami sānis, ņēmās atspērušies.
- Cūka bija paēdusi.. un zīdīja sivēnus. Mazie, cits citu neganti grūzdami sānis, ņēmās atspērušies.
- Ik ceturto gadu [ziloņu mātei] pasaulē nāk jauns zilonēns. Divus gadus māte to zīda..
Avoti: 8. sējums